266.Daba,Ainava,Izvēle,Atpūta,Labsajūta.Ainavu Arhitekts Agris Akons plāno ārtelpu.Projektu izstrāde

‪@ainavuarhitektsagrisakons‬
‪@Valmierasnovadapasvaldiba‬
Pilsētas pļavas veidojam kopā!
Jau no projekta sākuma Latvijas Dabas fonds ir rūpējies par to, lai Rīgas iedzīvotājiem būtu iespēja līdzdarboties “Pilsētas pļavu” tīkla izveidē! 2021. gada pavasarī Latvijas Dabas fonds aicināja Rīgas apkaimju biedrības iesniegt savu pieteikumu projektam. Apkaimju biedrības ieteica tās pašvaldībai piederošās, regulāri apsaimniekotās zālāju platības, kurās paši apkaimes iedzīvotāji līdzšinējo mauriņu vietā vēlētos redzēt ziedošus savvaļas augus. Tika pieteiktas aptuveni 70 teritoijas, tās rūpīgi apsekoja eksperti, novērtējot to ekoloģisko, ainavisko un sociālo potenciālu. Katrai no apkaimēm, kas pieteica kādu no teritorijām, tika izvēlēta projektam “Pilsētas pļavas” piemērotākā vieta.
Projektā “Pilsētas pļavas” Latvijas Dabas fonds:
Izskata potenciālās teritorijas, novērtējot zālāju pašreizējo stāvokli;
Nodrošina komunikāciju un sadarbību ar Rīgas apkaimju biedrībām, konsultējot un izglītojot par plānoto darbību, kā arī sagatavo apsaimniekošanas plānu katrai teritorijai;
Nodrošina sēklu materiāla sagādi;
Nodrošina līdzdalību teritorijas sagatavošanā sēklu sējai, kā arī piedalās sēklu izsējā;
Seko izmaiņām zālāja sugu sastāvā, veicot tā monitoringu, kā arī izstrādā vadlīnijas turpmākai zālāju uzturēšanai;
Nodrošina komunikācijas atbalstu projektam.
Projektā “Pilsētas pļavas” Rīgas apkaimju biedrības :
Iesaka potenciālās “Pilsētas pļavu” teritorijas;
Apzina pieejamos tehniskos un cilvēku resursus, kuri būs nepieciešami talkas organizēšanai rudenī;
Piedalās rudenī organizētajā talkā, kurā “Pilsētas pļavu” teritorijā tiks veikti augsnes sagatavošanas darbi, piemēram, kūlas un sūnu slāņa likvidēšana, augsnes uzirdināšana, atsevišķu invazīvu augu sugu izrakšana;
Veic Latvijas savvaļas augu sugu piesēju.
Projektā “Pilsētas pļavas” Rīgas dome:
Pilsētas pašvaldībai piederošajās un līdz šim apsaimniekotajās teritorijās nodrošina pļaušanu ne biežāk kā divas reizes sezonā ar zāles savākšanu. “Pilsētas pļavu” teritorijās iestaigātās taciņas un brauktuvei tuvākā viena metra platība tiks pļauta līdzšinējā intensitātē.
Kādi ir Rīgas domes saistošie noteikumi “Pilsētas pļavu” apsaimniekošanai?
Līdz projekta sākšanai visā Rīgas teritorijā visos zālājos, tostarp dabiskajās pļavās, bija spēkā vienādas prasības attiecībā uz teritorijas sakopšanu - zāles garums nedrīkstēja pārsniegt 20 centimetrus. 2021. gada 16. jūnija ārkārtas sēdē Rīgas dome pieņēma saistošos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā kopjams zāliens projekta “Pilsētas pļavas” teritorijās Rīgā. Noteikums paredz, ka 18 galvaspilsētas teritorijās bioloģiskās daudzveidības veicināšanai varēs veidot pļavas, kurās zāles garums var pārsniegt 20 centimetrus. Vasarā zāle būs jānopļauj tikai gar gājēju celiņiem, iestaigātām takām un brauktuvēm, bet rudenī būs jāsakopj visa teritorija.
Informācija par saistošiem noteikumiem “Pilsētas pļavu” apsaimniekošanai: www.riga.lv/lv/jaunums/dabas-...
Kas ir dabiskās pļavas un kāpēc tās tiks ierīkotas pilsētvidē?
Dabiskās pļavas Latvijā saglabājušās vien 0.7% teritorijas, un tās ir vienas no visapdraudētākajām ekosistēmām Eiropā. Vienā pļavas kvadrātmetrā var būt sastopamas vairāk nekā 50 dažādu augu sugas.
Ļoti iespējams, ka projekta “Pilsētas pļavas” teritorijās nekad netiks sasniegta bioloģiskā daudzveidība, kāda ir dabiskajās pļavās, jo pilsētā esošie zālāji pakļauti daudz lielākam stresam, ko rada vides uzkaršana, ielu kaisīšana ar sāli, piesārņojums un citi apstākļi. Taču arī “Pilsētas pļavās” spēj veidoties daudzveidīgi vides apstākļi un var pastāvēt liela sugu daudzveidība. Tāpat kā dabiskās pļavas, “Pilsētas pļavas” ir atkarīgas no mērenas apsaimniekošanas - pļaušanas un zāles savākšanas, tāpēc tās nebūs vienkārši nepļauti un nesakopti zāles laukumi. Latvijas Dabas fonds sekos “Pilsētas pļavu” sugu sastāva izmaiņām un vēlamajam apsaimniekošanas veidam.