Baltaitiņa (animētais video)

Baltaitiņa jūru peld(a),
Sudrabiņa radziņiem.
Rīgas kungi pretī nāca,
Siekiem naudu mērīdam’,
Es nedošu baltaitiņas,
Man pašai vajadzēs.
Pūra cimdu, pūra zeķu,
Pūra baltu villainīš’.
Kas tie tādi vīri bija,
Jūrā meta siena kaudzi:
Ar tām dzelzu cepurēm(i),
Ar tērauda kamzoļiem?
* *
Baltaitiņa jūru peld(a) - ‘baltaitiņa’ - balta aitiņa; baltā krāsa latviešu folklorā bieži izmantota labu un augstu vērtētu īpašību apzīmēšanai; tātad tas, kuram tā piedēvēta, ir labs un vērtīgs. Aita bija vērtīgs mājlops, jo no tās varēja iegūt vilnu, no kā darināt apģērbu. Šajā dziesmā, iespējams, ka aitiņa domāta pārnestā nozīmē, jo E. Melngaiļa folkloras pierakstos tā ievietota pie dziesmām par jūru ar turpmāko tekstu par zvejniekiem un viņu bīstamo darbu. Tādējādi aitiņa varētu būt tikai metafora jūrā iegūtajām zivīm, kuras ietirgot pret citām nepieciešamām lietām, piemēram, vilnu vai apģērbu.
Sudrabiņa radziņiem - ar sudrabu latviešu folklorā apzīmē skaistas un vērtīgas lietas, tāpēc tā pieminēšana tikai pastiprina dziesmas tēla - aitas - īpašo nozīmi. Taču iespējams arī, ka šeit tas izmantots pārnestā nozīmē ar atsauci uz ‘jūras sudrabu’ - zivīm.
Rīgas kungi pretī nāca - ‘Rīgas kungi’ - sabiedrībā augstu stāvošas personas ar lielu ietekmi, kāds, kas dziesmas sacerētājam ir tālāks un svešāks par ikdienā sastaptajiem ļaudīm, kāds, kura novērtējums ir svarīgs.
Siekiem naudu mērīdam’ - šeit domāts, ka kungi piedāvā pirkt aitu par tik lielu naudas daudzumu, ka tas jāmēra siekos. ‘Sieks’ - tilpuma mērvienība graudu mērīšanai (aptuveni 15 kilogramu), sieks ir arī šāda tilpuma apaļš mērtrauks. Tātad kungi par aitu piedāvā ļoti daudz naudas.
Pūra cimdu, pūra zeķu - ‘pūrs’ ir audumu, apģērbu, veļas un citu noderīgu lietu krājums, ko sieviete jaunībā sagatavo nākamajai ģimenes dzīvei, pati adot un aužot.
Pūra baltu villainīš’ - ‘villaine’ - liels vilnas plecu lakats. Villaine ir baltā krāsā, tāpat kā aita, no kuras vilnas šī villaine tiktu darināta. Tātad abas lietas ir skaistas, noderīgas un augstu vērtētas.
Kas tie tādi vīri bija,
Jūrā meta siena kaudzi:
Ar tām dzelzu cepurēm(i),
Ar tērauda kamzoļiem? - Šķiet, ka šī četrrinde šai dziesmai pievienota netīšām, jo folkloras vācējas M. Ludekas pierakstītajos teicējas L. Ozollapas tekstos šī četrrinde seko iepriekšējām divām, bet ar nākamo kārtas numuru. Četrrinde uzdod mīklu, kas paliek bez atbildes vai interpretācijas, toties aktualizē jūras tēmu, kas apspēlēta arī citā dziesmas variantā, ko pierakstījis E. Melngailis. K. Barons šo četrrindi ievietojis atsevišķi sadaļā “Dažādas dziesmas” bez īpašas kategorijas.
Mērīdam’, villainīš’ - parastās formas ‘mērīdami’, ‘villainīšu’, kas šeit saīsinātas, lai ievērotu latviešu tautasdziesmu pantmēru (ritmu);
Peld(a), cepurēm(i) - parastās formas ‘peld’ un ‘cepurēm’, šeit papildinātas ar patskaņiem ‘a’ un ‘i’ nepieciešamā zilbju skaita nodrošināšanai, lai ievērotu latviešu tautasdziesmu pantmēru (ritmu).
Sudrabs - sudrabiņš, rags - radziņš u.c. - izmantoti deminutīvi jeb pamazināmās formas, kas ļoti raksturīgas latviešu tautasdziesmām.
* *
Projekta Lasi, dziedi, mācies! mērķis ir nodrošināt kvalitatīva izpildījuma latviešu tautasdziesmu karaoke versiju, ko patīkami klausīties, dziedāt līdzi un apgūt, lai bagātinātu savu tautasdziesmu pūru, vienlaikus mācoties lasīt un runāt latviski.
Projektu īstenojusi biedrība “Raita valoda” ar Amerikas Latviešu apvienības Izglītības nozares atbalstu sadarbībā ar folkloras kopu “Tarkšķi”, KMC “Lauska”, TJN “Annas 2” un biedrību “DEBESSmANNA”.
Mākslinieks un režisors - Klejs Rusels, animācija un montāža - Ilze Ruska.
©Raita valoda