Dievkalpojums 14.04.2024 | Par to, kas nekad nezudīs

Par to, kas nekad nezudīs
Iespējams, holandiešu teologam Janam Lofeldam ir taisnība - mēs dzīvojam laikā, kurā Dievs vairs nav nepieciešams. Līdzās visam kas jau ir, un ir diezgan daudz, līdzās visam, kā esam ar sevi apmierināti, līdzās mūsu sasniegumiem un kompetencēm, prasmēm un nebeidzamajām idejām, līdzās visai attīstībai, kas vienmēr attīstās un arvien gudrākiem telefonu un automašīnu modeļiem, līdzās mākslīgajam intelektam, līdzās mūsu teoloģiskajiem formulējumiem un visam tam, kā mēs sevi svētam, tam visam blakus vēl arī Dievs - tas tiešām varētu likties lieki.
Tajā pat laikā dzīvojam pasaulē, kuru ieskauj akmeņi, kas kaut kam uzvelti virsū - lai mēs to visu neredzētu, justos no tā pietiekami tālu un pasargāti, lai mums pārāk bieži nenāktu prātā domas tajā visā ielūkoties iekšā. Šie akmeņi uzvelti virsū nāvei un kapam, tie uzvelti virsū mūsu bēdām un neveiksmēm, mūsu dzīves plaisām un lūzumiem, tām vietām, kur kaut kas uz ātru roku plāksteriem salīmēts. Tie uzvelti virsū mūsu bailēm un pagātnei, mūsu izsalkumam un slāpēm, tie uzvelti virsū tam, ka esam tikuši mīlēti par maz un skolā pie galdiem esam sēdējuši vieni paši, tie uzvelti virsū mūsu sāpēm, ar kurām mēs turpinam sāpināt citus.
Kamēr turamies nostāk no šiem akmeņiem, viss ir labi un viss mums ir. Tikai tad, kad pienākam tuvāk, apjaušam, ka realitāte ir nedaudz citādāka. Jo Jēzus mūs pazīst nevis pēc tā, kas mums ir, bet pēc tā, kas mums nav. Tikai pieejot pavisam tuvu, pavisam tuvu vietai, kur šie akmeņi uzvelti stāv, mēs pamanam - akmens ir novelts. Un, kad tu ielūkojies tur, kur visu mūžu esi baidījies pat ieskatīties, tu aptver - dzīves ceļš iet nevis apkārt, bet cauri visam, kas mums nav, kas trūkst, kas sāp, kas mirst.
Varbūt tā ir - Dievs vairs daudziem nav nepieciešams. Tam es varētu ticēt.
Taču tas, kas nekad nevar zust, kas nekad nezudīs, arī tad, kad debess un zeme zudīs, - ir vajadzība, ka tevi mīl vairāk, ka tevi nesāpina, ka tevi neizmanto, ka tevi ciena, ka tevi neapspiež. Jēzus jau neatnesa cilvēkiem ticību Dievam. Viņš nesa “labu ziņu apspiestajiem, pārsēja salauztas sirdis, vēstīja gūstekņiem brīvību, mierināja visus sērotājus, guruša gara vietā deva slavas apmetni, uzcēla senās drupas un atjaunoja izdeldēto”.
Par to ir stāsts. Tāpēc arī mēs joprojām esam un būsim Torņakalnā un citos svētajos kalnos un svētajās lejās.
Mācītājs Linards Rozentāls
Mūzika: Ingūna Grīnberga
Paldies par jūsu ziedojumu!
- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -
SWEDBANK: LV55HABA0551008460337
SEB BANKA: LV02UNLA0003000701104
Saņēmējs: Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Rīgas Lutera draudze
Reģistrācijas nr.: 90000066302
MOBILLY: mobilly.lv/zie...
PAYPAL: www.paypal.com...