Līdakas un Leģendas. LATGALE | 6. sērija (Lubāns)

[@ParcopiLV]

Tālajā galā vienmēr ir labāk 😁

[@klegers]

Jā, tikai jāzina, kurš ir tas īstais tuvais, lai uz to otru tālo varētu tikt :D

[@OdaMenTaL]

,Jūs nu dien esat labākie ,jūsu tā sinerģija,Kopš senajiem flõrbola laikiem,kur mazs būdams skatījos ,kā uz varoņiem,tā nu jau tagad ,vienīgi makšķerēšana īsti pie sirds nav,bet ja šitā ,varbūt jauns hobijs uzradies ,he he ... tiešām Brīnišķīgi,tā tik turpināt ...

[@klegers]

Paldies, forši dzirdēt. Darām to, kas pašus aizrauj. + Ja sanāk sadarboties ar tiem, kam arī piedzīvojumi patīk, tad rezultāts nevar nebūt :). Ja ķersies klāt copei - dod ziņu, palīdzēsim kļūt atkarīgam :).

[@janisvitins8687]

Man tajos lielajos ezeros metas agarofobija.Man jau Babīte ir par lielu.Vairāk patīk upes vai nelieli ezeriņi,un līdaku izmērs tajos nemaz neatpaliek no tiem okeāniem.

[@klegers]

Lielie ūdeņi arī ir dažādi. Tādi kā Babīte, Lubāns, Liepājas ir forši, jo tur ir visādi puduri, niedres, lēpes, pa kurām patīk ložņāt. Tādas vienkāršas milzīgas klajas bļodas man arī ne visai, jo patīk, ja es bez eholotēm jau spēju pēc zālēm, krastiem ezeru kaut cik "nolasīt".

[@janisvitins8687]

@@klegers Es eholotes nelietoju vispār un ūdeņus,kā hidrobiologs lasu tīri labi,bet man nepatīk atrasties kā uz delnas.Jūtos kā snaipera tēmeklī,ja nav krasta aiz muguras.Laikam dienests padomju armijā izraisījis tādu anomāliju.

[@klegers]

@@janisvitins8687 Par snaiperiem krastā nebiju iedomājies :). Bet piekrītu par eholotēm - noķert, "atkost" zivi bez tām ir daudz lielāks gandarījums. Klasisko eholoti dziļumos izmantoju, tā iedod kaut kādu priekšstatu par reljefu, zālēm, zivju baru koncentrāciju svešās vietās. Bet mīļākie ūdeņi arī man viennozīmīgi ir seklie.