LCP Memorands - ideālisms vai politiskais briedums. Trešais ceļš starp divām kolaborācijām.

Atzīmējot 80. gadskārtu kopš Latvijas Centrālās padomes Memoranda izstrādāšanas un parakstīšanas, Latvijas Kara muzejs sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju organizēja vēstures un citu zinātņu speciālistu diskusiju: “LCP Memorands - ideālisms vai politiskais briedums. Trešais ceļš starp divām kolaborācijām.”
Diskusijas moderators - vēsturnieks un žurnālists Eduards Liniņš.
Diskusijas dalībnieki:
📌Jānis Tomaševskis - Latvijas Kara muzeja vēsturnieks
📌Kaspars Strods - Latvijas Kara muzeja vēsturnieks
📌Dr.hist. Gints Apals - Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs
📌Dr.iur. Jānis Pleps - tiesībzinātnieks, valsts tiesību eksperts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents, Augstākās tiesas senators
📌Aivars Puriņš - Valsts Prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos
***
1944. gada martā, nacistiskās Vācijas okupācijas apstākļos, 188 Latvijas valsts patrioti parakstījās zem Latvijas Centrālās padomes memoranda vārdiem ”mēs, apakšā parakstījušies, Latvijas nācijas vārdā deklarējam sekojošu mūsu tautas vienotu gribu: Nekavējoties atjaunojama Latvijas Republikas faktiskā suverenitāte”. Memorands pieprasīja atjaunot tās Latvijas suverenitāti, kuras valstiskums 1921. gada 26. janvāri bija starptautiski atzīts “de iure”.
Memorandu sastādīja vairākos eksemplāros un pārfotografēja ar nolūku izvest no Latvijas un nodod Rietumu sabiedroto valdībām. Ilgu laiku bija zināmi tikai dažādi Memoranda teksta varianti un pretrunīgas ziņas par tā parakstītājiem. Latvijas Kara muzejā nonākušais Memoranda oriģināls bija paslēpts Rīgā, Peldu ielā 19, dz. 5 zem grīdas dēļiem, kur to 2001. gadā atrada veicot remontdarbus.
Šobrīd Memoranda oriģināls glabājas Latvijas Kara muzejā un ir iekļauts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas Nacionālajā reģistrā.
Paust politisku gribu okupācijas apstākļos bija liels izaicinājums un uzdrošināšanās. Tam bija vajadzīga pilsoniska drosme un liela Tēvzemes mīlestība. Kas bija šie cilvēki, kuri gana saspringtā politiskā situācijā lika savu parakstu zem memoranda? Kādi bija šo cilvēku likteņi? Kā Latvijas tā brīža politiskās un militārās aprindas, un sabiedrība kopumā uztvēra šo dokumentu? Kāda ir dokumenta nozīme Latvijas valstiskuma vēsturē? Šie un citi jautājumi diskusijā "LCP Memorands - ideālisms vai politiskais briedums. Trešais ceļš starp divām kolaborācijām."
***
Paldies par uzmanību!