Рет қаралды 395
2024. gada 5. martā notika jau otrā lekcija izstādē “Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija (1561.-1795. g.)” - “Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs (1610-1681): personība un darbība,” ko piedāvāja viena no izstādes kuratorēm, LNVM pētniece Mārīte Jakovļeva.
Pateicoties 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē tapušajiem darbiem, Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs (1610-1681) un viņa valdīšanas laiks ir dziļi iespiedušies sabiedrības apziņā kā veiksmīgas politikas un saimniekošanas piemērs. Hercoga izvērstā kuģubūve un vērienīgie aizjūras kolonizācijas plāni plašākas publikas vidū raisīja romantizētu pieeju šiem jautājumiem, no kuras bija grūti izvairīties arī zinātniekiem. Latvijas vēstures tēlojumā diez vai atradīsies otra tāda tēma, kur patiesība būtu tik ļoti savijusies ar fantāzijām. Tāpēc vērts ielūkoties rakstīto avotu krājumos un mēģināt ne vien izsekot dažādām hercoga Jēkaba kā valdnieka darbības jomām, bet arī atsegt dažus viņa personības aspektus. Tieši cilvēciskais moments bieži vien ir tas, kas zinātniskos darbos paliek novārtā, padarot hercogu par bezpersonisku tēlu.