Mediji un mākslas cenzūra - kur ir robeža? | Neērto jautājumu pastkastīte

Mediji un mākslas cenzūra - kur ir robeža?
Ir pagājuši teju 10 gadi, kad medijos varējām lasīt tādus rakstus kā "NEPLPā sūdzas par dziesmas “M**ku mājā luktur’s spīd" atskaņošanu Pieci.lv”, “Sabiedriskajā medijā izskan tādas frāzes kā "dr**t an**ā” un "prasta m**ka" - vai tas ir pieļaujams”, "Saeimas komisija izvērtēs rupjības Pieci.lv ēterā", "Vai ēterā "dr**t an**ā” drīkst tikai sabiedriskais medijs?" un vēl un vēl, jo tolaik tādu mūziku varēja dzirdēt Latvijas Radio 5 ēterā.
👉🏼Par cenzūru, likumiem, to, vai mediju redakcionāls lēmums meklēt starp likumu spraugas, lai māksla, kas satur šādu leksiku audiāli vai citādi tiktu atskaņota radio, televīzijā vai citur plašsaziņas līdzekļos ir pamatojams, diskutē:
- Mūzikas cenzūras pētnieks Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā, komponists un kultūras žurnālists Edgars Raginskis;
- Reperis, bītmeikers un mūzikas producents ansis;
- kādreizējais freestyle repa batla rubrikas “Pieliec punktu” vadītājs, mūzikas apskatnieks Mārtiņš Pavasaris;
- Latvijas Žurnālistu Asociācijas valdes locekle Anastasija Tetarenko-Supe.
Latvijas Radio 5 - Pieci.lv
www.pieci.lv
Instagram: / piecilv
TikTok: / piecilv
Twitter: / piecilv
Facebook: / piecilv

[@regejs]

😄

[@dedlifs2]

es uzskatu ir divu veidu rep muzika tā kura iekustina kaut kādu noskaņu un kuru tu fonam klausies un ir otra daļa rep muzikas kur ir apzināti teksti dziļas rīmes un stāsts apakšā piemēram Ansim visi solo albumi vai Skutelim ir pārdomāti un pat ja tur skan kāds rupjāks vārds tad tas ir vietā bet tādi kā mauku sencis vai citi tas jau ir cits stāsts tie vairāk pie pirmās grupas pieder