Overview of Latvia's Ancient Tribes - Semigallians

Overview of Latvia's Ancient Tribes - Semigallians - The Fight for Independence

Рет қаралды 7,329

Күн бұрын

Пікірлер: 82

@laikadoma 5 ай бұрын

Saistītie raidījumi: Saules kauja - kzbin.info/www/bejne/aWW6Yn1ppKiDprc Apskats par sēļiem - kzbin.info/www/bejne/g4TXlKyFpK-kmMk Apskats par kuršiem - kzbin.info/www/bejne/fmG9lYGDmZajl9U Apskats par vendiem - kzbin.info/www/bejne/l4THiquJZrxshbc

@EMillerphotography 5 ай бұрын

Paldies par šiem informatīvajiem video, ļoti patīk!

@markskise 5 ай бұрын

Paldies par šo jauko video. Tavi raidījumi pierāda , kā mēs esam karotāji. Un esam bijuši jau ļoti sen .. un mūsu valstiskuma bremzētāji ir bijuši vienmēr Vācija,un Krievija .

@gunital1713 3 күн бұрын

Protams Citi vainigi, Nevis pasu nespeja sadarboties

@fredis2328 5 ай бұрын

Paldies autoram par darbu. Ir prieks ka tiek izzinata un popularizeta Latvijas ta laika vesture.

@uldiszemitis1441 25 күн бұрын

Paldies

@Ryalf Ай бұрын

Liečiau rokouk, nasuprontam

@vaidasdimsa681 5 ай бұрын

👍

@Ryalf Ай бұрын

Gal Žemačių gals?

@pioners1001 5 ай бұрын

Man šķiet, ka valoda starp baltu ciltīm atšķīrās diezgan maz - vismaz starp ciltīm, kas dzīvoja blakus viena otrai. Esmu lasījis par citām valstīm, kur dažādas ciltis dzīvo blakus viena otrai un tad tuvākās ciltis spēj brīvi sarunāties viena ar otru kaut arī runā dažādos dialektos. Bet jo tālāk viena cilts ir no citas vienā valodā runājošas, bet dažādos dialektos, jo grūtāk ir saprasties. Vidrīzāk līdzīgi bija arī ar baltu ciltīm. Zemgaļi šajā ziņā robežojās ar vairākām citām ciltīm un tāpēc viņi iespējams labi saprata savus kaimiņus. Tas arī varēja būt par pamatu latviešu valodas izveidei. Tomēr jāatcerās, ka ir pagājuši gandrīz tūkstoš gadu un valodas mainās. Teikt, ka kāda valoda ir saglabājusies līdz mūsdienām ir naivi. Kā piemēru var skatīt angļu valodu vai krievu valodu, kurām ir saglabājušās rakstu liecības. Šīs valodas tukstoš gadu atpakaļ mūsdienu cilvēkiem ir pilnīgi nesaprotamas. Visdrīzāk arī mēs nesaprastu ko runāja balti pirms tūkstots gadiem.

@onslov44 5 ай бұрын

To, ka valodas maz atšķīrās liecina, kaut vai fakts ar Glika bībeles tulkošanu. Viņš rīkoja kopā sanākšanas ar mācītājiem no Kurzemes , Vidzemes , Rīgas u.t.t, lai kopā apspriestu pēc iespējas precīzāku tulkošanu. Tātad visos novados valoda faktiski bija viena. Nekāda lielā tautas sajaukšanās, lai izveidotos kaut kāda cita apvienota valoda, tajos laikos vienkārši nebija iespējama. Cilvēki mūžu nodzīvoja neaizejot tālāk par pārdesmit kilometriem no savas dzīves vietas. Turklāt šodien, kā literāro valodu, lietojam zemgaļu valodas Jelgavas novada dialektu.

@Jenots-d7t 2 ай бұрын

Ir milzīga atšķirība starp agresīvo tautu un miermīlīgo tautu valodām. Agresīvās spiestas pieņemt iekaroto tautu vārdus. Bet miermīlīgās var marinēties savā sulā gadsimtiem ilgi.

@janiskar7892 5 ай бұрын

📽️👍👍👍👍👍👌

@ainarszelcs3365 5 ай бұрын

Var izklausīties neticami, bet zemgaļu valoda nav izzudusi - tā ir tagad runātā vidus izloksne.

@laikadoma 5 ай бұрын

Tā ir viena no versijām par latviešu valodas izcelsmi.

@viestursgadukevics7319 5 ай бұрын

patika

@gintsdambis2885 3 ай бұрын

Es vèl esmu dzīvs...

@aigars8869 5 ай бұрын

Diez vai bija sākumā Lietuva - bija žemaiši....

@laikadoma 5 ай бұрын

Ja runājam par Lietuvu kā valsti tad tā bija vēlāk, bet pats vārds lietuva/lietuvieši ir minēts jau tiešām sen, nedaudz vairāk kā pirms 1000 gadiem.

@ilmarskupins7885 5 ай бұрын

Lielisks kanāls laikā, kad atkal ir uzsākta intensīva Latvijas kolonizācija no kultūras ziņā pavisam svešu un atšķirīgu etnosu puses. Nosauciet iemeslus šim procesam un kā saglabāt latvisko identitāti, jo pie varas esošie nedara neko un ir tikai sava labuma meklētāji .

@laikadoma 5 ай бұрын

Šajā kanālā tiešām pamazām runāju arī par mūsdienu Latvijas problēmām. Piemēram ir raidījumi par dzimstības samazināšanos - kzbin.info/www/bejne/boCyc4uqotFrmtU rūpniecības problēmām - kzbin.info/www/bejne/ZmWbdZmbrNWBqMU ekonomisko patriotismu - kzbin.info/www/bejne/bHjOZ3qmjbR-qLs lauku izmiršanu - kzbin.info/www/bejne/q3m0qHWQpr-laM0 balsošanas sistēmu - kzbin.info/www/bejne/d4C5m4yNiK5_bKc Nākotnē plānoju turpināt arī par šīm tēmām, nākamais video iespējams varētu būt par latviešu emigrācijas problēmu.

@ilmarskupins7885 5 ай бұрын

@@laikadoma Pēc Jūsu domām, ja netiks strauji mainīta nacionālā un imigrācijas politika, vai nedraud asimilācija (šoreiz jau neatgriezeniska). īpaši skumji to apzināties atceroties pēdējo latviešu Atmodu, barikādes, PSRS sabrukumu...

@laikadoma 5 ай бұрын

Man personīgi liekas ka šobrīd lielākie draudi Latvijai ir zemā dzimstība un emigrācija. Liela nekontrolēta ārzemnieku imigrācija Latvijā arī var būt potenciālais drauds, taču izskatās ka šobrīd lielākā daļa šo imigrantu Latviju drīzāk izmanto kā atspēriena punktu lai nokļūtu uz bagātākajām ES valstīm. Tā kā tādā ziņā šaubos vai tā ir liela Latvijas problēma uz šo brīdi. Ja vēlamies saglabāt latviešus kā tautu pirmkārt būtu jāatrisina dzimstības un emigrācijas problēma. Pēc tam jau es domāju ka mācisimies no Rietumeiropas kļūdām nekontrolētās masu imigrācijas sakarā.

@ilmarskupins7885 5 ай бұрын

@@laikadoma Saprotams, ka tā. Dzimstības problēmas pirmo reizi tika paceltas 70.gadu pirmajā pusē izdotajā "Latvijas PSR ģeogrāfijā". Bet valdības politika ir tāda, ka emigrācija lielā mērā ir neatgriezeniska un notiks emigrējušo asimilācija lielāko tiesu jau otrajā paaudzē. Tajā pašā laikā imigrācija pieaug īpaši pēdējos 2 gados, agrāk Latvija bija vairāk kā tranzīta zeme imigrantiem uz R-Eiropu. Acīmredzama ir pie varas esošo nevēlēšanās nopietni risināt tautas turpmākās eksistences un pastāvēšanas problēmas ilgtermiņā. Protams, varam uzskaitīt visus jau zināmos faktorus, kas to sekmē, bet tas neko reāli nemaina, ja neierobežos nekontrolēto imigrāciju un neveiks pasākumus t.sk. arī vietējās sociālās, ekonomiskās (un ne tikai) vides attīstības stimulācijai.

@laikadoma 5 ай бұрын

Paldies par jūsu viedokli. Ņemšu to vērā veidojot turpmākos raidījumus. Pagaidām ja neskaita jau ierastos video par vēsturi un valodniecību plānoju veidot arī raidījumu par Latviešu emigrāciju uz ārzemēm. Ļoti iespējams ka nākotnē apskatīšu arī svešzemnieku imigrāciju Latvijā.

@dievturukaravirs5598 3 ай бұрын

Vēlētos zināt kurā no senajiem pilsnovadiem atradās Sloka.

@laikadoma 3 ай бұрын

Sveiki, izskatās ka Slokas teritorija visdrīzāk bija Dobeles pilsnovadā.

@zerbs25 5 ай бұрын

Kāpēc uz Jelgavas tilta pār Lielupi ir divi tēli - Mestrs Bertolds un Barons Jēkabs? Tie ir divi iekarotāji ar kuru panākumiem mums māca lepoties, kā ar saviem personīgiem. Kas valda Rīgā un kas ir Rīgas patiesie saimnieki?

@laikadoma 5 ай бұрын

Piekrītu ka tas ir tāds strīdīgs jautājums vai šādas skulptūras vispār būtu nepieciešamas. No vienas puses tās tiešām parāda cilvēkus kas simbolizē latviešu pakļaušanu. No otras puses ja vispār nevēlamies rādīt/runāt par šādām personām, tad sanāk izgriezt ļoti lielu daļu no Latvijas vēstures. Šie cilvēki tomēr ir saistīti ar Jelgavas dibināšanu, tādēļ ir nozīmīgi priekš Jelgavas kā pilsētas. Šāda lieta nav nekas neparasts pasaulē. Piemēram Anglijā arī ceļ pieminekļus Normāņu valdniekiem, un pat pieskaita tos pie saviem valdniekiem, lai gan viņi līdzīgi kā krustneši Latvijā, bija atnākuši uz Angliju kā iekarotāji un pakļāvēji. Laikam cilvēkiem vienkārši patīk ka viņiem ir pēc iespējas senāki vēsturiskie tēli.

@sarmitekrastina6270 5 ай бұрын

Vēsture ir jāpieņem tāda kāda viņa ir , gan ar veiksmēm gan neveiksmēm, gan tumšajiem laikiem gan gaišajiem gan uzplaukumu gan pagrimumu. Neviena mūsdienu nācija un valsts nav veidojusies bez ietekmēm no kaimiņiem, no iekarotājiem, no iekarotajiem - Itālija , Spānija,.... Domāju, ja cittautietis ir ieguldījis savu darbu un līdzekļus vietas izpētei, attīstībai un nav izdarījis personīgi noziegumus pret cilvēkiem , kāpēc ne? Nav konstruktīvi pagātnes notikumus vērtēt no mūsdienu morāles viedokļa.

@aigars8869 5 ай бұрын

Daugmales pilskalns - pēc meklējumiem - 8 reiz nodedzināts...

@janiskar7892 5 ай бұрын

Visu pirmstautam plus libiesu

@bilsgeits6288 5 ай бұрын

kzbin.info/www/bejne/joGaqIyqj7-sbq8 Te gan runa ir par pulksteņiem bet aizskarta arī metalurģijas tēma.

@laikadoma 5 ай бұрын

Palūgšu tomēr pieturēties pie publicētā video tēmas - zemgaļu vēstures. Par metalurģiju, senajām apstrādes un ražošanas metodēm varēs runāt raidījumā par šīm tēmām. Šāds raidījums nākotnē būs, kā jau to apņēmos.

@bilsgeits6288 5 ай бұрын

@@laikadoma Lūdzu piedošanu!Bet arī šajā rullītī parādīts oficiālās vēstures melīgums,tā teikt,kopējās tendences.Oficiālajā vēsturē ir 100% meli.Gan jau tu to arī sapratīsi.

@laikadoma 5 ай бұрын

Sveiki, esmu noskaidrojis ka 8. un 9. septembrī Mažeiķos, Mažeiķu muzejā un pie Daubariu pilskalna notiks lekcijas un diskusijas par metāla apstrādi senajos laikos. Tur tad arī varēs uzzināt precīzāk par toreiz lietotajām metodēm un arī uzdot savus jautājumus. Es tur būšu, aicinu arī jūs ierasties. Varēs aprunāties ar cilvēkiem kuri nodarbojas ar seno amatu rekonstrukciju. Papildus informācija par pasākumu redzama šajā interenta lapā lietuviešu valodā - visit.mazeikiai.lt/gelezine-daubariu-istorija/

@bilsgeits6288 5 ай бұрын

@@laikadoma Pateicos par informāciju!Vai pasākumā būs kāds ķīmiķis,kāds metalurgs?

@laikadoma 5 ай бұрын

Jā būs, piemēram Дмитрий Андреев, kurš studējis metalurģiju Белорусский национальный технический университет.

@dievturukaravirs5598 3 ай бұрын

Brastiņtev!Hail!

@bilsgeits6288 5 ай бұрын

Es jau vienreiz uzdevu jautājumu,kas bija vispirms,āmurs,lakta,lāpsta?Nu ja,no purva rūdas...,tev pašam smiekli nenāk?

@laikadoma 5 ай бұрын

Pamēģiniet aiziet uz kādiem seno laiku amatnieku pasākumiem. Vasarā tādi parasti ir sastopami dažādos svētkos. Tur jums cilvēki pastāstīs un parādīs kā notika šie darbi. Man izskatās ka ir bezjēdzīgi šādi ar rakstīšanu mēģināt ko pierādīt. Tiko es iedodu kādas norādes jūs uzskatat ka tas ir viltojums. Ļoti labi, ir normāli šaubīties digitālajā informācijā, bet ja apmeklēsiet amatnieku uz vietas tad jau būs pavisam cita lieta.

@bilsgeits6288 5 ай бұрын

@@laikadoma Ir maza niansīte,es zinu purva rūdas ķīmisko sastāvu un metāla iegūšanas tehnoloģijas.Ar āmuru no purva rūdas var uzsist tikai vienreiz.Izmēģini pats,es to jau esmu darījis. Lai kaut ko izgatavotu no metāla lāpstai,āmuram,laktai jābūt vienlaicīgi!!!!Vienlaicīgi.Lai izgatavotu lāpstu ir nepieciešama velmēšana,to apstiprinās katrs kalējs.Āmuram un laktai ar marku Ct.3 nepietiks.Augstāku marku no purva rūdas iegūt NAV IESPĒJAMS.Laktu kalējs arī nespēs nokalt.

@laikadoma 5 ай бұрын

Par godu tam ka esat pats aktīvākais komentētājs šajā kanālā, apņemos ņemt vērā šo ziņkāri un izveidošu raidījumu par senajām darbarīku izgatavošanas metodēm. Lai to izdarītu sazināšos ar cilvēkiem kas ar to reāli nodarbojas. Šobrīd nekādu konkrētu laiku kad tas būs gatavs vēl nevaru apsolīt, tas atkarīgs no tā kā veiksies pārrunas.

@bilsgeits6288 5 ай бұрын

@@laikadoma Labprāt ņemtu līdzdalību jo ir jau mēģināts.

@laikadoma 5 ай бұрын

Jā varat iedot savus kontaktus. Sazināšos kad būšu ko sarunājis.

@sannip7404 5 ай бұрын

Tev ir neliels akcents - izlausaas kaa krievu. You have a slightly Russian accent. Very hardly noticeable.

@laikadoma 5 ай бұрын

Mana dzimtā valoda ir latviešu, esmu gan vairāk no austrumu Latvijas puses. Krievu valodu kautcik pieņemamā līmenī apguvu tikai augstskolas gados.

@sannip7404 5 ай бұрын

@@laikadoma Jā, man likās, ka esi no Latgales. Tu runā ļoti jauki. Man patīk šie Tavi strīmi par senlatviešiem.

@janisstrods2259 2 ай бұрын

Viņam ir minimāls akcents (ja to tā var saukt), ja salīdzinājumam ņem latviešu literāro valodu. Bet tā kā latviešu valodai ir 2 paveidi, tad no otra paveida - latgaliešu literārās valodas puses, ar ir akcents...Bet nav ko uz to ieciklēties... "akcenti" ir lielākai daļai latviešu, vieniem tādi, citiem citādi..."akcentu laiks" ir beidzies, kad speciāli skolotāji dienām un naktīm dresēja TV un Radio diktorus, arī aktierus... sevišķi padomju laikā... Tagad ir moderns - "akcentu laikmets"...daudzi, sevišķi radio dažādi dīdžeji, jau runā ar tādu "amerikāņu akcentu", ka pat ne katrs latvietis sapratīs...

@aigars8869 5 ай бұрын

Vēl pa Daugmales pilskalnu - arheologiju ir vadījis kaut kads zemiš vai - kurš 8 klastniekam konkrēti nevarēja atbildēt skolā vietējā uz jautājumiem...😂😂😂

@laikadoma 5 ай бұрын

Vai atceraties ko tieši nevarēja atbildēt?

@aigars8869 5 ай бұрын

@@laikadoma diemžēl ne - 40 gadus atpakaļ tas bija...

@bilsgeits6288 5 ай бұрын

Lai izgatavotu lāpstu ir nepieciešami vismaz 120 uzņēmumi,par krustnešu bruņām pat nav jēgas runāt.Ne lāpstu ne bruņas kalējs neizkls,tas nav iespējams.No purva rūdas var izkalt tikai čiku.

@laikadoma 5 ай бұрын

Žēl ka neviens to nav pastāstījis cilvēkiem kas ar to reāli dzīvē nordarbojas. Viņi droši vien būtu ļoti pagodināti uzzinot ka dara neispējamus brīnumdarbus. Šeit piemēram brīnumdari no Norvēģijas uztaisīja cirvi no purva rūdas - www.khm.uio.no/english/research/previous-projects/langeid/video/index.html Ja runājam tieši par krustnešu bruņām tad tā ir taisnība ka tās lielākoties netika taisītas no purva rūdas, jo vēlajos viduslaikos (13. gadsimtā), to jau aizvietoja ar dzelzsrūdu.

@bilsgeits6288 5 ай бұрын

@@laikadoma To ka no purva rūdas nevar izkalt neko pirādīja Ķīnas kultūras revolūcija.Norvēģijas brīnumdari ir tādi paši feikmeikari kā diorīta krūku taisītāji un citi.Ja jums būtu kaut minimālas zināšanas metalurģijas jomā tad tādiem Norvēģu brīnumdariem neticētu.Iemācieties kas ir šihta metalurģijā un par dzelzs rūdu jautājumu nebūs.Tas pats sakāms par bronzas laikmetu un citām muļķībām. Arihitektūra gan saka ka 13.gs. bija industrija.

@laikadoma 5 ай бұрын

Nevajag jaukt moderno 20. gadsimta industriju ar laiku pirms 1000 gadiem. Skaidrs, ka mūsdienu industriālajām vajadzībām purva rūda nav gana piemērota. Citādāk ir ar seno laiku priekšmetiem, kuriem nebija jāveic tik smagi darbi kā mūsdienu rūpnieciskajā ražošanā. Purva rūdas lietošana Eiropā sāka samazināties sākot ar 11-12. gadsimtu jo cilvēki aizvien labāk iemācījās iegūt kvalitatīvāku rūdu no izrakumiem. Vietām to gan vēl samērā aktīvi lietoja līdz kādam 17. gadsimtam un nedaudz vēlāk. Ja apšaubāt manus dotos avotus vai manas zināšanas tad var droši vērsties pie speciālistiem šajā nozarē. Varat doties piemēram pie Armanda Vijupa, kurš strādā Ventspils muzejā un parunāt par šo tēmu. Viņš pats ir vadījis mūsdienu eksperimentus ar purva rūdas ieguvi un apstrādi tepat Latvijā.

@bilsgeits6288 5 ай бұрын

@@laikadoma Un kāda kvalitāte?Purva rūdas sastāvs kopš 13.gs diez vai mainījies.Kā ieguva šihtas komponentes?Metālu jau var iegūt no purva rūdas bet lāpstas,āmuri un laktas no tās nesanāks.

@laikadoma 5 ай бұрын

Internetā ir viegli atrodami video un bildes kur tiek demonstrēts kā no purva rūdas tiek veidoti instrumenti vai ieroči. Ja jums liekas ka tie ir tikai apmāns tad lūdzu sazinaties ar autoriem un sarunājat apmeklēt demonstrējumus dzīvē, lai nav iespējama nekāda apkrāpšana.