Popes muiža - Latvijā lielākā muižas apbūve

Рет қаралды 5,086

Жыл бұрын

#PopesMuiža #Latvija #Pilis #LatvijasMantojums #Vidzeme
Popes muiža (vācu: Popen) bija muiža tagadējā Ventspils novada Popes pagastā. Muižas centrā izveidojies Popes ciems. Muižas komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar 16 arhitektūras un 11 mākslas pieminekļiem,[1] kas iekļauts Eiropas kultūras mantojumā. Popes muižai piederēja astoņas pusmuižas - Ance, Vēde, Jāņmuiža, Kārlmuiža, Lonaste, Jaunpope, Jaunmuiža un Rinda, kā arī piekrastes zvejnieku ciemi Lielirbe, Pize un Lūžņa.
1581. gadā Kurzemes bīskaps Magnuss par 16 000 dālderu pārdeva Angermindes pili, kā arī Popes un Irbes muižas savam padomniekam Johanam fon Bēram (1543-1613), kurš 1583. gadā pēc Magnusa nāves kļuva par Piltenes fogtu un rezidēja Angermindes pilī, bet vēlāk pārcēlās uz dzīvi Popes muižas kungu mājā, kas celta 17. gadsimta sākumā. Muižas saimnieciskais centrs un centrālā apbūve atradās Popes kalnā.
1795. gadā Piltenes apgabalu anektēja Krievijas Impērija, Popes muiža ar Jaunmuižas (Neuhof), Vēdes (Weden) un Lonastes (Lohnzen) pusmuižām ietilpa Piltenes draudzes novadā. Popes muižas centrā 19. gadsimta pirmajā pusē darbojās papīrfabrika.
1920. gada zemes reformas gaitā Popes muižu sadalīja 397 vienībās 7161 ha kopplatībā. 1941. gadā muižas kungu mājā iekārtoja Popes pamatskolu.
Popes muižas kungu mājas pirmā stāva telpās ir saglabājies unikāls koka apdares sienu panelējums un parkets, griestu rotājumi ar dzimtas heraldiku, bet ēkas otrajā stāvā saglabājušās vēsturiskās krāsnis un kamīns. Mājas lieveni 19. gadsimta beigās pēc arhitekta T. Zeilera projekta pārveidoja neogotiskā stilā. Pa labi atrodas 19. gadsimtā celtais zirgu stallis, tālāk muižas ārsta māja jeb doktorāts, bet pa kreisi - muižas pārvaldnieka māja un tālāk muižas klēts, kas datējama ar 18. gadsimtu. Popes muižas kompleksā viena no vecākajām ēkām ir medību pils, kas, iespējams, būvēta pirms 1653. gada, jo par to vēsta viens no diviem vēja rādītājiem, kas agrāk atradās uz senās torņa tipa ēkas jumta. Aiz muižas staļļa atrodas muižas kūts, kas mūrēta no Popes muižā dedzinātajiem sarkanajiem ķieģeļiem, bet aiz muižas pārvaldnieka mājas atrodas kalēja māja un vešerienes māja, starp kurām saglabājies neliels dīķis. Aiz muižas klēts atrodas muižas kalpu māja un stallis tās galā. Ēkai blakus agrāk atradās ratnīca, no kuras pāri vairs palikušas tikai drupas. Gar baznīcu lejup pa kalnu cauri alejai ved ceļš uz Popes muižas aptieku un vēsturisko baznīckrogu, kurā mūsdienās atrodas kultūras nams. Aleja, kas atzarojas no baznīcas, ved uz Popes Bēru dzimtas kapsētu. Popes muižas aleja ir vienīga Latvijā ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu.
Ar šī plašā un unikālā mantojuma saglabāšanu, izpēti un popularizēšanu ļoti aktīvi nodarbojas biedrība "Popes muiža". Kopš biedrības dibināšanas 2016. gadā tā sabiedriskā kārtā ir īstenojusi daudz nozīmīgu projektu, galvenokārt ar mērķi izcelt Popes muižas unikālo mantojumu un nodrošināt pagasta iedzīvotāju interešu pārstāvniecību dažādos pašvaldības un valstiska līmeņa plānošanas dokumentu izstrādēs. Biedrībā darbojas septiņi vietējie popiņi, kas katrs nāk ar savu profesionālo un radošo pienesumu, lai saglabātu Popes muižas kultūrvēsturisko mantojumu un sakārtotu vidi pagastā, padarot to pievilcīgu ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī tūristiem. Biedrība lielāko uzsvaru likusi tieši uz kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, lai nosargātu un attīstītu vienīgo valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, kas ir Ventspils novada pašvaldības īpašums. Lielākās pūles tiek veltītas, lai mainītu pašvaldības attieksmi pret kultūrvēsturisko mantojumu, kas ir tās īpašumā, lai tas netiktu uztverts kā smaga nasta, bet gan tiktu izmantots sabiedrības vajadzībām un kļūtu par Ventspils novada uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības resursu.
Jau piecus gadus biedrība gādā par Popes muižas stalli, kuru tai pašvaldība nodevusi lietošanā. Šo gadu laikā no tā ir izdevies izvest vairākas traktoru kravas ar pagājušā gadsimtā uzkrātajiem atkritumiem un nolietoto inventāru, kā arī sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi ir izdevies veikt vērienīgus ēkas brūkošo sienu un bojātā jumta atjaunošanas darbus. Šobrīd stallis kalpo kā vieta kultūras un mākslas norisēm. Biedrība šo gadu laikā ir spējusi pierādīt, ka ar pavisam nelieliem ieguldījumiem, valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var sakārtot un izglābt no sabrukšanas.
Nozīmīgs ieguvums ir atrastie un restaurētie muižas oriģinālie interjera priekšmeti. Pēc gadsimta prombūtnes ir izdevies atgriezt vēsturiskajā vietā muižas ēdamzāles bufetes skapi un divus no ēdamzāles krēsliem. Oriģinālās ozolkoka mēbeles simts gadu laikā ir bijušas dažādās vietās - atradušās gan kādā šķūnītī Skrundas pusē, gan tām ir bijusi īpaša nozīme un goda vieta kādas ģimenes mājā Rīgā, līdz biedrība tās saņēma dāvinājumā un veica tām vērienīgu restaurāciju.