Rīgas ikdiena. Daugava pie Mangaļsalas.

sites.google.co... Daugava pie Mangaļsalas. Tas ir pēdējais krasta pieskāriens plūdumā uz jūru.
angaļsala ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā. Mangaļsalas apkaime atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Daugavas ietekas jūrā. Pa sauszemi tā robežojas ar Vecāķu apkaimi, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Vecdaugavas, Vecmīlgrāvja un Daugavgrīvas apkaimēm. Mangaļsalas apkaimes robežas ir Daugava, Audupe, Vecdaugava, līnija no Vecdaugavas līdz Rīgas jūras līcim, Rīgas jūras līcis.
Mangaļsalas apkaimes kopējā platība ir 8,036 km², kas ir gandrīz par 3/5 vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Tomēr, neskatoties uz šīs apkaimes relatīvi lielo platību, tā jau pašreiz var tikt uztverta kā skaidri identificējama telpiski un funkcionāli vienota teritorija jeb apkaime. To veicina gan šīs apkaimes ģeogrāfiskais novietojums, gan arī teritorijas izmantošanas specifika, kad apbūve un arī saimnieciskās darbības objekti galvenokārt izvietoti vienkopus apkaimes D daļā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 12 390 metri.
Apkaimes Rīgas administratīvajās robežās tika iekļauta 1960. gadā. Galvenās ielas ir Albatrosu, Traleru un Veiksmes iela.
Mangaļsala ir sens zvejnieku ciems bijušajā Mangaļu pagastā, Mangaļsalas augšgalā gar Vecdaugavu, iezīmēts 17. gadsimta Rīgas patrimoniālā apgabala kartēs.[1] Līdz 1840. gadam Mangaļu pussala bija sala, tā izveidojās 16. gadsimta otrajā pusē. Daugavas un tās toreizējās pietekas Lielupes izvietojums ievērojami atšķīrās no tagadējā. Lielupes ūdeņi ieplūda Daugavā pa tagadējo Buļļupi. Daugavas grīva atradās vairāk pa labi no tagadējiem Vecāķiem. Mangaļsala izveidojās, kad Daugava lielos pavasara palos pārrāva lielo Buļļu salu pie tagadējās ietekas. Ar laiku Daugavas grīva sāka aizsērēt ar jūras smiltīm, 1567. gadā upe izlauza savu tagadējo ceļu uz jūru. Tās vecā gultne kļuva aizvien seklāka un seklāka, tā pilnīgi aizsērēja ap 1840. gadu un izveidojās Mangaļu pussala.
Sakarā ar Daugavas ietekas virziena maiņu 1765. gadā Mangaļsalā Daugavas labajā krastā sāka celt Komētas fortu. Pirmā pasaules kara laikā cietoksni atkāpjoties iznīcināja sapieri.
Mangaļsalas jūras dambis ir būvēts 1850 - 1862, lai izveidotu jaunu kuģu ceļu, un, izmantojot Daugavas straumi, to padziļinātu. Austrumu molu veidoja pāļu konstrukcijas, kas vēlāk tika aizbērtas un pārklātas ar akmeņiem. Mols kalpo arī kā Daugavas labā krasta nostiprinājums. Uz dambja saglabājušies piemiņas akmeņi par godu imperatora Aleksandra II un troņmantnieka Nikolaja Aleksandroviča apmeklējumam 1856. un 1860. gadā. "Rīgas avīze" 1856. gada 28. maijā par šo notikumu raksta šādi: "1856. gada 27. maijā Viņa Augstība Aleksandrs II pēc dievkalpojuma 12:30 ar kuģi Rīga - Ļubeņ devies uz Dinamindes cietoksni, lai apskatītos cietokšņa iekārtas un nostiprinājumu (molu) ...".[2] 20. gadsimta 1990. gados piemiņas akmeņi tika sabojāti un Austrumu mola remonta laikā iemūrēti tajā.

lv.wikipedia.or...