Apriķu muiža - Labo sajūtu muiža

#pilis #latvia #Aprikumuiza #kurzeme
Apriķu muižas (Apprikken) apbūves baroka ansamblis veidojies pie Alokstes upes 18. gs. sākumā. Kungu māja būvēta laikā līdz 1742. gadam, bet tās astoņstūru tornis neogotikas formās uzbūvēts 19. gs. Lielākā daļa pārējo ēku - kūts, brūzis, dzirnavas - tika uzbūvētas 19. gs. otrajā pusē, un tanī pat laikā tiek ierīkots arī neliels ainavu parks. Apriķu muiža kopš 16.gs. piederēja fon Osten - Sakenu dzimtai, bet no 1790. - 1852. gadam tā bijusi fon Kroftu dzimtas īpašums. 20. gs. sākumā muižas īpašnieks ir Karls Gustavs Mannerheims, kas vēlāk kļuva par Somijas valsts prezidentu, un zināms kā leģendārās Mannerheima līnijas - fortifikācijas sistēmas Ziemas kara laikā autors. Pašreiz muižā atrodas Apriķu muzejs, kura ekspozīcijas vēsta par novada senvēsturi. Muzejā sev mājvietu atraduši arī liela rūķu saime.
Darba laiks:
Vasaras sezona (1.maijs līdz 30. septembris) - O.-Pk. 10:00 - 17:00; Se. 10:00 - 16:00
Ziemas sezona (1.oktobris līdz 30. maijs) - Otrdiena - Piektdiena 10:00 - 16:00, katra mēneša 3. sestdiena 10:00-14:00
Citā laikā - iepriekš piesakoties!
GPS: 56.803721, 21.507341
Sasniegumi
2014.g. - Lažas pagasta pārvaldes Goda raksts Latvijas 96.gadadienā:par radošu darbu un sasniegumies pagasta tradīciju iedzīvināšanā un kultūrvides sakārtošnā.
2010.g. - LPMA apceļošanas akcijā - 1.vieta nominācijā „ Labo sajūtu muiža".
2009.g. -Lielā Jēkaba balva par labāko piedāvājumu ģimenēm....
2007,2004,2003,2001.g. - Diploms par iegūto 1.vietu akcijā „Apcļosim Latvijas pilis!"
Aizputes novada Apriķu pagastā, bijušās muižas telpās pirms 30 gadiem atklātais muzejs visā Latvijā ieguvis slavu kā Rūķu muzejs. Kā stāsta muzeja vadītāja Aina Cērmane, divas reizes rūķi esot skaitīti, un pēdējoreiz sanākuši ap 5000. Rūķus gan zīmējuši bērni, gan tie atbraukuši no tālām un tuvām zemēm - Amerikas, Austrālijas, Francijas, Somijas, Norvēģijas. Tālu ceļu braukušie rūķu bērni esot īpaši mīļi. Bet pilij ir arī savs vēstures stāsts - par personībām, kuras tur kādreiz dzīvojušas un par pagastā dzimušo vienu no pirmajiem Latvijas dzejniekiem- Neredzīgo Indriķi.
Bagāti ar somu tūristiem
„Mūsu - Apriķu muižai ir ļoti palaimējies ar to stāstu, ka Karla Gustava Mannerheima ģimenei šis īpašums piederēja no 1901. līdz 1912. gadam. Ģimenes galva bija militāra personība, Somijas virsnieks un politiķis, izcila personība Somijas neatkarības iekarošanā. Jau 80. gadu pašā sākumā bija interese par Mannerheimu - viens no tādiem entuziastiem bija Igaunijas žurnālists, kurš atbrauca uz Apriķu muižu un meklēja pēdas Mannerheimam. Ar to sākās dziļāka izzināšana, izpēte, un aizvien vairāk somi brauca šurp, un tagad mēs esam bagāti ar somu tūristiem," stāsta muzeja vadītāja.
Somiem ir interese iepazīt vietu, kur savulaik mitusi tik slavenā viņu tautas personība. 2017. gads bija Mannerheima 150. jubilejas gads un presē tika daudz rakstīts par šo personību - viņš bijis īpašs cilvēks un darbi tiešām memuāros lasāmi. Arī muzejā ir izveidojusies neliela bibliotēka. „Apriķu laiks ir viņa jaunības maksimālisma laiks, viņš daudz ko grib izmēģināt un ieviest dzīvē. Apriķu muižu viņš izvēlējies tāpēc, ka te bija pietiekami daudz zemes un saimnieks gribēja apsaimniekot - pagastā izveidojis vienu no pirmajiem piena pārstrādes uzņēmumiem, ierīkojis zivju dīķus, audzējot karpas," turpina stāstīt Ainas kundze, bet piebilst, ka Mannerheims ienācis jau gatavā muižā - tā iepriekš piederējusi baroniem Ostenzakeniem. Visas paliekošās vērtības ir baronu ieviestas - krāsnis, durvis, logu slēģi, dēļu grīdas, parketa grīdas. Tās visas ir no pirmsākumiem - no 1745. gada. Vienas skaistās Apriķu muižas durvis atrodas prezidenta darba kabinetā Rīgas Pilī jau no 1939. gada. Viņiem tās tik ļoti patīkot, ka atpakaļ pēc 21. gadsimta dizaina pārmaiņām neatdeva. Apriķi ir arī Rīgā, un tur durvis godā un cieņā.
Nopelnījuši Zilā Krusta zīmi
„Bet ar somu žurnālistiem mums ir sadarbība kopš 1992. gada. Mums ir draugi Somijā - Inese Pitkanen un viņas vīrs Toms. Viņi ļoti daudz palīdzējuši ar materiāliem. Arī somu vēstniecības darbinieki vairākkārt bijuši pie mums. Somu draugi palīdzēja mums arī nokļūt Helsinkos -pabūt Mannerheima muzejā un pie radinieka, kurš pēdējais nes šo uzvārda un vārda godu Somijā. Satikāmies arī ar vēsturniekiem, grāmatu autoriem, jo vēl joprojām turpina šīs leģendārās lietas aprakstīt. Mannerheimu fonds kopā ar citiem kolēģiem izlēmuši, ka mēs esam nopelnījuši Zilā Krusta goda zīmi. Neesmu vēl pieradusi pie domas, ka mums patiešām pieder šis apbalvojums," turpina muzeja vadītāja un piebilst, ka viņa nav viena - ir krājumu glabātāja Dzintra Jankovska un krājumu glabātāja un labais rūķu muzeja gariņš Brigita Bārtniece.
Nosaukums Apriķu rūķu muzejs iegājies tautā, jo tas ir stāsts, kurš visiem nāk līdzi. Decembris muzejā ir vispiepildītākais mēnesis, jo katru dienu muzeju apciemo bērnu kolektīvi. Notiek mācīšanās svinēt svētkus un būt svētku viducītī.