Aizkraukles mazdārziņu teritoriju izmantos HES rezerves pārgāznes būvniecībai

Gadiem ilgi Aizkraukles iedzīvotāji izmanto netālu no Pļaviņu hidroelektrostacijas esošo teritoriju dārzkopības vajadzībām, bet šogad daļa mazdārziņu gandrīz 28 hektāru platībā būs jālikvidē. Teritorija nepieciešama, lai akciju sabiedrība “Latvenergo” varētu veikt Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūvi. Mazdārziņu lietotāji jau pirms vairākiem gadiem tika informēti par šādu projektu, bet tagad ir izplatīts paziņojums, ka viņiem šogad zeme ir jāatbrīvo. “Latvenergo” piederošās zemes jāatbrīvo līdz 31.oktobrim, bet pašvaldībai piederošās zemes - līdz 31.decembrim.
Mazdārziņa lietotāja Velta saka: “Žēl, jo tomēr ir ieguldīts tik daudz rūpju, tāpat arī līdzekļi, jo gribas jau, lai būtu skaistums, arī puķes. Ir uzcelta siltumnīca, ir daudz kas sastādīts.”
“Pirms vairākiem gadiem jau teica, bet vēl nezināja, kad īsti tas viss notiks,” saka mazdārziņa lietotāja Inga. “Šopavasar mēs jau tiešām uzzinājām, ka mazdārziņu te vairs nebūs. Žēl jau ir, jo ieguldīts ļoti liels darbs, laiks un spēks, bet mēs esam bezspēcīgi, mēs neko nevaram padarīt.”
“Es jau esmu pensijā, 37 gadus izmantoju šo dārzu, tāpēc es domāju, ka viņi rīkojās zemiski,” saka iedzīvotāja Tamāra.
Uzņēmumā “Latvenergo” skaidro, ka rezerves pārgāzne ir vajadzīga enerģētiskās drošības dēļ. Esošajai hidrobūvei ir sava ūdens caurlaides robeža, bet Daugavas ūdens pietecei ir potenciāls to pārspēt. Tādēļ viens no rezerves pārgāznes uzdevumiem būs nodrošināt Pļaviņu HES papildu ūdens caurlaidības spēju, lai pasargātu esošo hidrobūvi un samazinātu aizsprosta pārrāvuma risku iespējamās avārijas situācijās. Teritorija, kurā tiks likvidēti mazdārziņi, ir labākā rezerves pārgāznes vieta atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējumam.
“Latvenergo” HES tehniskais direktors Andris Zēģele skaidro: “Daļā no mazdārziņu teritorijām ir plānota reāla pārgāznes izbūve, kur būs būvbedre un pēc tam jaunā hidrotehniskā būve, tomēr lielākajā daļā mazdārziņu teritoriju ir plānots izveidot būvniecības ciematu ar visām atbērtņu vietām, izraktā materiāla pagaidu novietošanu un infrastruktūras izveidi ar pievadceļiem, jo šis ir gandrīz piecu gadu projekts, kur būs neskaitāmas tehnikas vienības.”
Lai gan pašu pārgāznes būvniecību plānots sākt tikai 2026.gadā, mazdārziņu teritorija jāatbrīvo jau šogad, lai varētu sākt ierīkot būvniecībai nepieciešamo infrastruktūru. Daļa zemju pieder “Latvenergo”, bet daļa - Aizkraukles novada pašvaldībai. Šeit var aplūkot karti, kurā atzīmētas zemes, kas jāatbrīvo no mazdārziņiem:
Vietvara piedāvā ikvienam likvidējamo mazdārziņu lietotājam nomāt citu zemesgabalu, kas ir netālu no esošās teritorijas.
“Šie mazdārziņi kādreiz ir bijuši lietošanā,” skaidro Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks Aigars Zīmelis. “Nav tā, ka tā ir kaut kāda meža teritorija vai kaut kāda aizaugusi pļava, ko mēs izdomājam ierādīt. Nē. Kādreiz tur ir bijuši mazdārziņi, un kāds tos ir pārstājis kopt vai ir kāds cits iemesls, kāpēc tas tagad nav ideālā stāvoklī. Nomas maksa paliks tāda pati. Daļai mazdārziņu lietotāju šobrīd vispār nekādas maksas nav, jo viņi izmantoja teritoriju, kas piederēja agrāk privātīpašniekam, bez līguma vai kādām citām saistībām. Pašvaldības iznomātajiem zemesgabaliem visiem ir vienāda nomas maksa.”
Ne visi mazdārziņu lietotāji pozitīvi vērtē pašvaldības piedāvājumu, jo baidās, ka jaunajā zemesgabalā nespēs visu ierīkot no jauna.
“Viņi grib, lai mēs visu pa vienu sezonu no šejienes aizvācam, bet mēs nevaram to izdarīt,” saka mazdārziņa lietotāja Tamāra. “Mums vajag to zemi, kuru viņi mums grib dot, apstrādāt, bet mums nav spēka. Kamēr to zemi apstrādāsim, mēs bez kājām, bez rokām paliksim.”
Pagaidām uzņēmumā “Latvenergo” nesola, ka varēs palīdzēt iedzīvotājiem ar jaunierādīto zemesgabalu apstrādi, bet tiek solīts apsvērt šādu iespēju. Vienlaikus uzņēmumā uzsver, ka nav jābaidās par teritoriju appludināšanu.
“Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūves gadījumā nekas netiek appludināts, viss ir kā līdz šim,” stāsta Andris Zēģele. “Gan lejpus Pļaviņu HES, gan ūdenskrātuves krastos visi līmeņi paliek kā līdz šim.”
Šobrīd turpinās rezerves pārgāznes būvprojekta izstrāde. Būvdarbus plānots uzsākt pēc diviem gadiem un pabeigt - 2030.gadā. Pagaidām nav zināmas precīzas izmaksas, bet uzņēmumā “Latvenergo” lēš, ka projekts varētu izmaksāt vairāk nekā 200 miljonus eiro.
Sandra Paegļkalne